Veidojam puzurus...

Puzuri ir tradicionāli latviešu istabas rotājumi, kurus gatavo no niedrēm vai salmiem, labības stiebriem, smilgām izrotājot ar papīru, spalvām, krāsainiem dzīpariem, olu čaumalām, ēveļskaidām vai citiem dabas materiāliem.

Puzuri ir vieni no senākajiem Ziemas saulgriežu rotājumiem, kas latviešu sētas greznojuši jau krietnu laiku pirms šobrīd zināmākā un galvenā Ziemassvētku rotājuma - eglītes. 

Puzurim ir ne vien spēcīga mitoloģiska nozīme, bet arī ļoti smalka dekoratīva funkcija. Diegā iekārti pie griestiem, siltā gaisa plūsmas ietekmē puzuri nemitīgi lēnām griezās rotējot ap savu asi un pareizi apgaismojot tie veidoja interesantus latvju rakstus uz telpas sienām un griestiem. 

Puzuris, līdzīgi kā Lielvārdes josta, ir mūsu senču noslēpumu un mitoloģijas glabātājs. Zinātnieki uzskata, ka puzuris ataino seno latviešu izpratni par Visumu. 

Puzura savdabīgo ģeometrisko - kristālisko struktūru un formu var dažādi interpretēt un intelektualizēt. Katram meistaram un katram, kas salmu posmiņus ver pirmo reizi, ir sava teorija. Puzuris var būt kā kosmosa telpas, kā pasaules koka izpausmes variācija. Tam ir vertikālā ass, kas sadala trijās daļās - pagātne, tagadne, nākotne. Horizontālā ass sadala četrās daļās - debess pusēs. Centrā, kur asis krustojas, ir tagadne, laiks, kurā mēs šobrīd esam. Viena no tradicionālajām puzuru formām ir 12 kopā savērti mazie lukturīši, kas kopā simboliski veido gadu ar 12 mēnešiem.